Ja jūs visi zinātu, cik riebīgi ir slimot laikā, kad ārā ir +25*C? Un tas ir tikai ēnas pusē! Vēē! Jau tā ir neizturami karsts, bet nēē - vot man vajadzēja noķert kaut kādu zarazu, kas manu temperatūru ik pa laikam uzsit augstāk par normālo pieņemamo. Ahh, tās ir vienkārši izteiktas šausmas. Un vēl tā sodība, ka vismaz divas nedēļas vēl nedrīkstēšu peldēties - tur augšā kāds mani ir sācis ienīst. Tā nu es visu dienu pavadu iekšā, kur ir kaut kāds glābiņš no karstuma, lai gan mans termometrs saka, ka iekšā nemaz nav vēsāks nekā ārā. Bet nu vismaz var paglābties no saules, kuru es savādākā situācijā baudītu uz nebēdu!
Vispārīgi mana diena sastāv no gulēšanas - pie televizora, ar grāmatu rokā, vai arī vienkārši tā pat un sēdēšanu pie datora ekrāna, jo ārā es iziet nevaru - nē, nu protams, es iziet ārā varu, bet katru reizi kad tā izdaru, liekas, ka smadzenes sāk vārīties un no karstuma galva jau liekas, ka sprāgs pušu. Un tās galvassāpes! Ahh. Nevienam nekad neko tādu nenovēlu. Vakardien man bija jāizdzer kaut kāds teraflu. Nu ja godīgi, pēc skata izskatījās ka liela punķu čupa atšķaidīta ar karsto ūdeni! :D Un manam sūrstošajam kaklam tas diezin ko nepalīdzēja.ehh...
Tā vien gribas tagad vienu pēc otra rīt ledusgabaliņu, bet radz kā - mājās nav ledus! Un pat saldējuma nav. Ehh.
Un tā nu mana sabiedriskā dzīve ir pārcēlusies uz forumiem. Jā. Uzdarbojos uz nebēdu un man liekas, ka šī ir pirmā reize, kad esmu tik aktīva. Savā ziņā domāju, ka tas kompensē manu sociālās dzīves trūkumu reālajā dzīvē, jo pašlaik liekas, ka mani labākie draugi ir mani kaķi. Jēēb, tas vienkārši ir slimības rezultātā radītās halucinācijas! Ai nu kas to lai zin. Gaidu rītdienu - man vajag cilvēku sabiedrību, pat ja tas nozīmē sēdēšanu korī. Vienalga - es gribu, lai man apkārt ir daudz, daudz cilvēciņu! Grīību.
es laikam sāku jūgties! he he` [par to nemaz nebūtu jābrīnas!]
Un es izdomāju, ka varētu jums sākt prasīt jautājumus. ^_^
Tātad.
Izstāstiet man, ko jūs darat, lai izbēgtu no karstuma?
Vispārīgi mana diena sastāv no gulēšanas - pie televizora, ar grāmatu rokā, vai arī vienkārši tā pat un sēdēšanu pie datora ekrāna, jo ārā es iziet nevaru - nē, nu protams, es iziet ārā varu, bet katru reizi kad tā izdaru, liekas, ka smadzenes sāk vārīties un no karstuma galva jau liekas, ka sprāgs pušu. Un tās galvassāpes! Ahh. Nevienam nekad neko tādu nenovēlu. Vakardien man bija jāizdzer kaut kāds teraflu. Nu ja godīgi, pēc skata izskatījās ka liela punķu čupa atšķaidīta ar karsto ūdeni! :D Un manam sūrstošajam kaklam tas diezin ko nepalīdzēja.ehh...
Tā vien gribas tagad vienu pēc otra rīt ledusgabaliņu, bet radz kā - mājās nav ledus! Un pat saldējuma nav. Ehh.
Un tā nu mana sabiedriskā dzīve ir pārcēlusies uz forumiem. Jā. Uzdarbojos uz nebēdu un man liekas, ka šī ir pirmā reize, kad esmu tik aktīva. Savā ziņā domāju, ka tas kompensē manu sociālās dzīves trūkumu reālajā dzīvē, jo pašlaik liekas, ka mani labākie draugi ir mani kaķi. Jēēb, tas vienkārši ir slimības rezultātā radītās halucinācijas! Ai nu kas to lai zin. Gaidu rītdienu - man vajag cilvēku sabiedrību, pat ja tas nozīmē sēdēšanu korī. Vienalga - es gribu, lai man apkārt ir daudz, daudz cilvēciņu! Grīību.es laikam sāku jūgties! he he` [par to nemaz nebūtu jābrīnas!]
Un es izdomāju, ka varētu jums sākt prasīt jautājumus. ^_^
Tātad.
Izstāstiet man, ko jūs darat, lai izbēgtu no karstuma?
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru