piektdiena, 2010. gada 7. maijs

nu jā - laikam jau čau.

un tad tā laikam jau katru reizi - čau, vai kaut kā savādāk. bet ko tur darīt? tātad - čau.
bet tomēr vai nav vienalga?

nu jā - blogu sāku rakstīt tikai tādēļ, ka man ir garlaicīgi, bet ko tu zini, mož kaut kas tomēr sanāks. lai gan par to es šaubos. manas smadzenes liekas ir sarežģītākas, nekā citiem, jo vienkārši bieži vien nespēju pat pateikt ko domāju, jeb dažbrīd vispār nedomāju. gadās. a mož tur tajās smadzeņu krokās uzrodas kaut kas sakarīgs, ko jūs un iespējams, ka es pati tomēr arī sapratīsiet. bet nu piekāst - mans blogs, vienagla, vai ka nesaprotat manu pasauli.

tā iespējams ir kā Alisei no Brīnumzemes, bet es nedomāju, ka manējā būtu tādas opcijas kā sevis palielināšana vai samazināšana. un man vēl nav tā kaķa [nu jūs tač viņu zināt - tas, tas.. ai nu es nezinu, kā viņu tur sauca], kurš izzuda. nē, man nav nekā pret kaķiem, tikai liekas bik krīpī, ka parādās tāds mega zobu smaids, kāds parasti ir tiem aktieriem, kuri to vien dara, kā vazājas pa sarkano paklāju, un tikai tad pats kaķis. bet nu jā.

~vispār, kāds grib tēju?~

vispār jā. bezsakars bez nozīmes. tā. jā.
man piekāst!
zinu, zinu - beztolkā, bet man patīk! ^.^

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru