All Star

viennozīmīgi all star!
jūtos tik feini.
saule spīd un mans noskaņojums ir vienkārši debesīs! es jūtu vasaras tuvošanos, kaut arī manā prātā ir tikai aprīlis. nezinu - laiks paskrēja pārāk ātri un es to vienkārši neuztveru un manas smadzenes nefiltrē tik ātri. bet nu jā - drīz jau būs mēneša vidus. vienkārši fantastiski! bet nu ar vasaru tuvojas arī eksāmeni un tad jau būs arī izlaidums un mēs kā klase šķirsimies un tas būs tāds dēēm, jo tiešām, man viņi visi ir mīļi[sort-of]. bet nu ko darīt. un jau atkal melanholija, bet nu tas tā tikai virspusēji.

bet nu tiešām jūtos kā vasarā.
skolā karinājāmies laukā pa trešā stāva logu un baudijām, kā seju silda saule, kā to maigi appūš vieglais vējš un tieši viena lieta man atgādināja par vasaru kā tādu - tikko svaigi plautas zāles smarža[tur viens večuks braukāja ar zāles pļāvēju] un man bija tāds dēēēm. man būs jāpļauj zāle. XD
un vēl bija viens jauks kontroldarbs ķīmijā, kur man palīdzēja un izglāba mans brāļusk! ^_^ tiešām - nopirkšu viņam šokolādi!
muzikas skolā bija puslīdz jauki un viennozīmīgi jautri. skolotāja mūs izklaidēja ar stāstiem par pirmklasnieku jociņiem! tiešām nespēju iedomāties, ka pati agrāk biju tāda, ka par mani vecāki skolēni kopā ar skolotāju smējās. laikam jau biju ar tāda eemm.. dīvaina! XD bet nu ar mani jau ar bērnībā bija baigie pigori, ka pilnīgi jāsmejas vēderu turot!

mājās braucu un baigi domāju. vot kaut ko gribējās, bija kaut kas jādara un es beidzot izdomāju. un gāju skriet. un viss. skrēju. un pat biju izvilkusi savus zilos vasaras šortus un uztūciju vēl tēkreklu un, gluži kā vasarā dzīvodama, skrēju pa grantēto ceļu, kurš ved tā bišk gar manām mājām. bij jautri un tiešām. man patīk skriet, lai gan sportā tās ir mokas. nesaprotu. laikam jau pie vainas tas, ka skolotājs liek atzīmi. man būs fōbija no atzīmēm sportā, jo savādāk es sportoju labi[kā tad], lai gan ar kaut kādu tur bumbu sportu esmu ar lielu JŪS! nu ko var gaidīt no tādas, kura pirmā izkrīt spēlējot mīnusiņus pie brāļuka dačā. bet nu jāņem vērā arī tāds faktors, ka visi bija zēni un laikam jau labi spēlēja basketbolu, jo vienkārši viņi tur izpildīja nezin kādus tur brīnumus. feini. bet man patika. XD

un es jūtos labi. to laikam saku jau nezin kuro tur reizi, bet tā arī ir.
jūtos sasodīti labi! ^_^

tātad, jau atkal jūs ir izklaidējis bezsmadzeņu ērma savervelējums.

vupīī! ^.^

šodiena bija.. nāāis. [hehe`]
man patika. neko vairāk.

biolōģijā neko nedabūju gatavu un tā prezentācija bija vienkārši feil. jāām. nekas labs man nesanāks. un zinot to, cik maz laika vairs ir palicis, lai kaut ko labotu un zinot manas ķīmijas sekmes, tad nu piedod, atvaino - ir zināms, ka es tās sasodītās atzīmes nedabūšu virs 6. bet nu jā - piekāst. XD un skolā man bija jautri. tik daudz feilu un jautrības ar Kiku, ka vienkārši savākties nevaru.

jāām. skolotāja muzicenē grib mani nogalināt un es gribu nogalināt muziceni! XD bet nu jā - neko nemācēju un liekas, ka arī nemācēšu, jo vienkārši laika nav.
eksāmenieksāmenieksāmeni.
bet nu ko tur. lai tač ir.
vismaz prieciņš bija, ka varēju ar Bību izsmieties. XD un iespējams viņa nākošgad nāks ar mani mācīties vienā klasē un tas būs... jāām. ;DD viņa sēdēs ar mani matemātikā un bojāšot man dzīvi - kā tad! XD viņa jau būs tā, kura pēc pirmajām piecām minūtēm nojūgsies, jo ar mani nav iespējams uzturēties vienā telpā, ja man ir aizgājis ciet. ;DD
bet nu tas tā.
muzikas skolā jau atkal tika izmantoti termini, par kuru eksistenci man nav ne jausmas. XD kas pie velna ir neoklasicisms? vai vēl ļaunāk - kaut kāds monstrs vārdā... ak jel, es pat viņus neatceros. bet bija kaut kas, kas izklausījās baigi pēc kāda tur daholisma. da es tač nezinu. XD
viennozīmīgi murgs! XD

un mans gribēt, lai vasara nākt ātrāks. XD

ou hell yea!

labdien.
gara diena. un tā pat vēl nav galā. bet jau ir gara.

piecēlos piecos no rīta. šausmas. aizmigt vairs normāli nevarēju, bet ja tomēr aizmigu, tad tūliņ jau pamodos. viennozīmīgi mokas. dīvaini sapņi, kurus tiešām neatšķīru no realitātes un par daudzām lietām man bija vēl no rīta jāpārliecinās. piemēram telefona īsziņas. jā, es sapņoju, ka man tiek sūtītas visdažādākās īsziņas no visdažādākajiem cilvēkiem. bet tomēr nē - kurš gan man no pieciem rītā sāktu drukāt īsziņas? nē, bet tomēr mož uzrodas kāds, kurš... ai nē. ;DD
bet nu jā. mocijos gaidot normālu laiku, kad piecelties un nu jā - kaut kā līdz pat kādiem astoņiem nomocijos. atvēru jumta logu un klausījos kā līst lietus. bezsakarā. un tad vēl vienu stundu es vienkārši prieka pēc pavāļājos pa gultu. jāām. jutos vienkārši aizpampusi un miegaina un vēl tā kā vilka uz pohām, kaut arī es varu apzvērēt - neesmu dzērusi, bet tieši tā arī jutos un laikam arī izskatījos. bet nu jā. sakopos un aidā.

pilnīgi neko neesmu darījusi un pēc vakardienas jaukā laika tiešām neko negribējās darīt. bet tomēr - kaut kā izmazgāju dažas istabas un ta tur savācu visādus papīrīšus pa savu istabu un atklāju, ka esmu ēdusi baigi daudz končas! ;DD bet nu ko tur - man garšo! ;DD

un tagad esmu pieķērusies klāt biolōģijai un mācos to sasodīto acs uzbūvi. un viss kaut kādā dīvainā veidā ir saistīts ar -ene. radzene, tīklene, dzīslene, starene, varavīksnene un vēl tur daudz. tiešām nevarēja izdomāt kaut ko amm.. kreatīvāku? ja jau tie visi zinātņu doktori māk izdomāt kaut kādus ūbervērdus kā piemēram hemoglobīns [neprasiet, kas tas tāds, jo man nav ne jausmas - biolōģijā esmu āmurs!] nu tad es nezinu. mož viņiem vienkārši aptrūkās iedvesmas. ;DD bet tomēr varbūt visiem citiem viņiem aptrūkās darba spēju un viņi vienkārši kaut kādā veidā lika tur burtus kopā un klausījās, cik labi un sakarīgi skan. bet nu kas to lai visu zin. nesaprotu.

bet nu jā.

un šitā bilde man tiešām patīk. cik daudzas lietas mēs tomēr neredzam. sasodīts. tikai uz vienu dienu man gribētos, lai varētu saskatīt visus tos sīkumus, kas mūsu acīm nav ļauti. tiešām gribas.

tādat - šodienai mož pietiks un gaidot labākus un siltākus, un saulainākus laikapstākļus saku jums
čau!

nu jā - laikam jau čau.

un tad tā laikam jau katru reizi - čau, vai kaut kā savādāk. bet ko tur darīt? tātad - čau.
bet tomēr vai nav vienalga?

nu jā - blogu sāku rakstīt tikai tādēļ, ka man ir garlaicīgi, bet ko tu zini, mož kaut kas tomēr sanāks. lai gan par to es šaubos. manas smadzenes liekas ir sarežģītākas, nekā citiem, jo vienkārši bieži vien nespēju pat pateikt ko domāju, jeb dažbrīd vispār nedomāju. gadās. a mož tur tajās smadzeņu krokās uzrodas kaut kas sakarīgs, ko jūs un iespējams, ka es pati tomēr arī sapratīsiet. bet nu piekāst - mans blogs, vienagla, vai ka nesaprotat manu pasauli.

tā iespējams ir kā Alisei no Brīnumzemes, bet es nedomāju, ka manējā būtu tādas opcijas kā sevis palielināšana vai samazināšana. un man vēl nav tā kaķa [nu jūs tač viņu zināt - tas, tas.. ai nu es nezinu, kā viņu tur sauca], kurš izzuda. nē, man nav nekā pret kaķiem, tikai liekas bik krīpī, ka parādās tāds mega zobu smaids, kāds parasti ir tiem aktieriem, kuri to vien dara, kā vazājas pa sarkano paklāju, un tikai tad pats kaķis. bet nu jā.

~vispār, kāds grib tēju?~

vispār jā. bezsakars bez nozīmes. tā. jā.
man piekāst!
zinu, zinu - beztolkā, bet man patīk! ^.^