Ir agrs, es zinu. Ir tikai vēl oktobris, es zinu. Taču, ja es ilgāk būtu gaidījusi, būtu jau aizmirsusi, ko vēlējos tev rakstīt. Tas iespējams ir bērnu dienu iespaidos un pašreiz ārā valdošās Ziemassvētku sajūtas dēļ, bet vēlme Tev uzrakstīt bija tik spēcīga, ka apvaldīt to nebija iespējams. Šogad tā sajūta ir, bet man bailes, ka tā ir atnākusi pārāk agri un pāries līdz paši svētki būs pienākuši. Šī sajūta pilda manu dvēseli, liek tai atminēties bērnību, liek sajust to patīkamo sajūtu, liek sajust ziemu.
Un Ziema ir tas, ko pašlaik es vēlos. Es alkstu pēc pārslām matos, pēc brauciena ar ragaviņām no kalniņa nakts vidū, Ziemassvētku lampiņām pilsētas kokos, siltas tējas, vai labāk - kapučīno, kad esi pārsalis. Siltie ziemas cimdi, liela cepure un ieritināšanās garā jo garā šallē, kas ļauj vien acīm spīdēt ārā. Jā, es to visu vēlos, bet baidos, ka drīz vairs negribēšu. Vēlos būt bērnišķīga un vāļāties sniegā, uzvelt sniegavīru. Kārojas mandarīnu garša un karstvīna smarža, kas piepilda istabu. Man pat gribas visas tās briesmīgi nodrāztās Ziemassvētku filmas, kas ir nu jau no galvas zināmas - vārds pa vārdam. Tās rada bērnības iespaidu, jo tad šie svētki likās kā pati burvīgākā lieta pasaulē un mēs varējām būt savtīgi, egoistiski un patmīlīgi. Domāt par dāvanām, ko saņemsim. Doties ciemos pie radiem, saēsties piparkūkas un ōmes dāvinātos saldumus, līdz paliek nelabi. Zināt, ka vecāki priecāsies, par to, ko viņiem esam sagādājuši mēs paši. Bet ne jau to es vēlos.
Tas, ko es vēlos, īstenībā ir kaut kas pavisam cits. Ne jau tās bērnību dienu sajūtas es gribu atpakaļ. Es gribu jaunas - pati savas un šogad iegūtas. Tādas, kas paliks atmiņā un kādreiz labpatikā nopūsties. Es vēlos spontānus pārsteigumus. Es vēlos savu Ziemassvētku romantiku, kas mani pamestu gaisā, bet beigās arī noķertu un neļautu man nokrist. Es vēlos Ziemassvētku brīnumu, vēlos garas pastaigas sniegotā naktī, vēlos novelties no kalna un pēc tam spiegt par to, ka sniegs ir aizkritis aiz krāgas. Vēlos vakarus ar vilnas zeķēm, piparkūku kalniem, karstvīnu un kamīna liesmām.
Īstenībā, es vēlos pavisam vienkāršas lietas, tikai man bailes, ka es par tām aizmirsīšu, kad pienāks īstais laiks. Un lūk - te nu ir mana Ziemassvētku vēlēšanās - Es vēlos, lai man tiktu atgādināts par visām šīm lietām, ko es vēlos, kas manus svētkus varētu padarīt īpašus. Negribas pazaudēt šo sajūtu un tomēr arī negribas viņai tagad pieķerties tik ļoti, ka īstajā mirklī tā būs jau pārgājusi. Tagad es Ziemassvētkus palaidīšu vaļā, bet vēlos, lai kāds man par visu šo atgādina, atgriež to sajūtu atpakaļ, lai man nav jāpavada vēl vieni svētki bez Ziemassvētku sajūtas.
Un līdz ar to, ka ir tikai Oktobris, es klusi un pacietīgi gaidīšu, kad šai sajūtai pienāks īstais laiks.
Coldplay - Christmas Lights
