IEDVESMA!

Tā ir atgriezusies! Sasodīts, tā ir atpakaļ! Tik ilgi gaidīta un gribēta, tā ir atpakaļ! HEĒĒLLL YEAAA!

Viennozīmīgi man ir garastāvoklis uz radošām lietām un šodien pieķēru sevi ar domu, ka jāsāk atkal rakstīt[ne tikai blogs, bet vis viss viiissss cits] un man jau radās neviena vien jauna ideja, kas ļoti papildina manu radošo arsenālu! Ja mana iedvesma neapsīks, es jūtu, ka pa brīvdienām man iesāksies mana radošā izpausme, kas tik ilgi ir gaidījusi, lai lauztos ārā! AAAĀ!
Lai vai kā - es eju RAKSTĪT!

Everybody seems "normal" until you get to know them.

Every true genius is bound to be naive.

Paskatoties aptuveni gadu atpakaļ sapratu, ka jūtos tieši tā pat - iemesli gan ir pilnīgi savādāki, bet jūtos es identiski! Tā vien liekas, ka es esmu piesieta pie smagās mašīnas, kas lielā ātrumā traucās pa šoseju. Man nav kontroles par to, kad un kur es došos un cik galvu reibinošs ātrums tiks sasniegts. Nekādas kontroles.

Jūtos tik savādi, ka pati vairs sevi nesaprotu. Ja godīgi, tad es sevi tā īsti sapratusi neesmu nekad! Vienmēr ir bijušas pretrunas ar kurām es esmu sastapusies, vienmēr ir bijušas šaubas un neskaidrības. Itin kā mana galva dzīvotu vēl viena persona, kura tā vien gaidīja to mirkli, lai izlauztos brīvībā un pārņemtu manu prātu. Vēl aizvien slepus pat gaidu to momentu, lai gan ļoti labi zinu, ka tas nekad nenotiks! Būtu gan jauki, ja kādreiz es vienkārši varētu nolūkoties uz savu dzīvi no malas un redzēt, kas pie velna tur iznāks. Iespējams, ka pat kaut kas labs! Lai vai kā - pati neko nesaprotu!

Ja godīgi - nekad neesmu tā īsti sapratusi.