Un jau atkal - rīt sāksies jauna nedēļa, jauns darba cēliens un jaunas nagliņas ar ceptiem kiš-mišiem. Ja jautrība sit augstu vilni un tā arī atklāju, ka sēēēn neesmu neko sakarīgu ierakstījusi - drīzāk gan neko neesmu rakstījusi jau no vasaras beigām. Tātad - te nu būs. Jauns kiš miš ar ceptām nagliņām. Nekas vairāk.
Skan mūzika, sēžu kojās un vienkārši besos. Nē, īstenība viss ir pavisam labi, pēc ilga laika beidzot jūtos labi, jo, cik noprotu, tad attiecības ar cilvēkiem ir uzlabojušās un nav tāds besiks vairs. Smaidu un esmu uzlikusi "Viss kārtībā" kaskādi, kurai cauri nelaidīšu itin nevienu, kam neuzticos. Un iespējams pat nevienu nelaidīšu cauri. Nav citu daļa, ko es daru ar savu dzīvi, kā klusībā un atklātībā izturos pret cilvēkiem, kas notiek manā galvā, jo tā ir mana dzīve pie velna! Nekasies un nelien iekšā, jo es nemaz necenšos līst tavējā un necenšos kritizēt tavu dzīves un cilvēku uztveri. Jam.
Ērms.
Un te jau atkal nāk manas dzīves pohujisms, jo iegāžu kaut kur citur. Cenšos turēt visu sevī cik vien varu, nelaižu neko uz āru, jo nemaz nevēlos un vienmēr esmu tā darījusi. Tāda es esmu. Pieņem mani, vai arī ej vienkārši prom no manis. Tava izvēle, jo vienu piesietu pie galda kājas nemaz neturu.
Dzīves bezsakars.
aha.
Pozitivitāte. [Kā tad]
